Tek vilciņis smilkstēdamis
Tek vilciņis smilkstēdamis Garām manu kumeliņu; Vilciņam kaula zobi, Man tērauda kumeliņis.
Tek vilciņis smilkstēdamis Garām manu kumeliņu; Vilciņam kaula zobi, Man tērauda kumeliņis.
Ak tu, sila vāverīte, Kam traucēji kumeliņu: Man izgaisa ūdra josta, Skaista cauņu cepurīte.
Atsaraunat, skauģa bērni, Samīs manis kumeliņis, Samīs manis kumeliņis Tēraudiņa pakavāmi.
Jūrā eimu, jūrā teku, Jūrā mani daudz vajaga: Jūrā mani mieži, rudzi, Jūrā bēri kumeliņi.
Es jums saku, jauni puiši, Nejājati pieguļā: Pats Jānītis kumeliņu Pavadāi ēdināja.
Bērīts mans kumeliņš, Baltas maizes arājiņš; Es tam davu auzu sieku, Āboliņa nesumiņu.
Labāk pirku oša laivu Nekā bēru kumeliņu: Kamēr bēris auzas ēda, Tikmēr laiva simtu jūdzu.
Es piesēju kumeliņu Pie ziedošas ābelītes. Apbierst mans kumelīš Ar ābeļu ziediņiem;
Es atradu rudza Jumi Deviņām vārpiņām; Šogad būs tautu dēls Deviņiem kumeļiem.
Bite jūdza kumeliņu Dravenieka dēliņam: Sudrabiņa loku lieca, Vasku sita pakaviņu.
Jānīts jāja Jāņu nakti Dābulainu kumeliņu, Sudrabiņa pakaviem, Zeltītiem iemauktiem.
Jānīts savu kumeliņu Uz akmeņa kaldināja, Lai nedzēra rāvūdeni, Lai nerūsa pakaviņi.
Jānīts jāja niedru tiltu Ar diženu kumeliņu; Rīb tiltiņš, žvadz iemaukti, Skan tērauda pakaviņi.
Jūrā eimu, jūrā teku, Jūrā manim daudz vajaga: Jūrā rudzi, jūrā mieži, Jūrā bēri kumeliņi.
Apkaustīju kumeliņu Ar veciem dālderiem, Lai varēja nakti braukt, Lai mēness nevajaga.
Pūti, pūti, ziemelīti, Ziemassvētku vakarā: Klētī pūti rudzus, kviešus, Kūtī bērus kumeliņus!
Mīļi lūdzu kalējam: Apkal manu kumeliņu! Apkal manu kumeliņu Ar sudraba pakaviem.
Jumīts veda Jumaliņu Rudzu ziedu vizināt; No kalniņa lejiņā Kūpēt kūp kumeliņi.
