Jānīts savu kumeliņu Jānīts savu kumeliņu Uz akmeņa kaldināja, Lai nedzēra rāvūdeni, Lai nerūsa pakaviņi. Jānīts, Kumeliņš, Pakavi Atsaraunat, skauģa bērni Atsaraunat, skauģa bērni, Samīs manis kumeliņis, Samīs manis kumeliņis Tēraudiņa pakavāmi. Jānīts jāja niedru tiltu Jānīts jāja niedru tiltu Ar diženu kumeliņu; Rīb tiltiņš, žvadz iemaukti, Skan tērauda pakaviņi. Kas tik diži rībināja Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams. Pērkons jāja pieguļā Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki. ← Dūmi kūp siliņā Lai līgo, kas līgo →