Jānīts savu kumeliņu Jānīts savu kumeliņu Uz akmeņa kaldināja, Lai nedzēra rāvūdeni, Lai nerūsa pakaviņi. Jānīts, Kumeliņš, Pakavi Atsaraunat, skauģa bērni Atsaraunat, skauģa bērni, Samīs manis kumeliņis, Samīs manis kumeliņis Tēraudiņa pakavāmi. Jānīts jāja niedru tiltu Jānīts jāja niedru tiltu Ar diženu kumeliņu; Rīb tiltiņš, žvadz iemaukti, Skan tērauda pakaviņi. Kas mirdzēja, kas spīdēja Kas mirdzēja, kas spīdēja Augsta kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem. Kas tik diži rībināja Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams. ← Dūmi kūp siliņā Lai līgo, kas līgo →