Apkaustīju kumeliņu
Ar veciem dālderiem,
Lai varēja nakti braukt,
Lai mēness nevajaga.
Gana grūti, gana viegli Ezermala meitiņai! Pusrītiņ' gailis dzied, Visu nakti gaigaliņ'.
Mēnestiņš nakti brauca, Es Mēneša ormanīt's; Mēnestiņš man iedeva Savu zvaigžņu mētelīti.
Saule kūla Mēnestiņu, Aiz radziņa turēdama, Kam tas lēca naktī vēlu, Kam gaismiņas nerādīja.
Es nopinu Jāņu nakti Rudzu puķu vainadziņu, Gribēdama skaidru vīru, Tīru rudzu maizi ēst.