Apkaustīju kumeliņu Apkaustīju kumeliņu Ar veciem dālderiem, Lai varēja nakti braukt, Lai mēness nevajaga. Kumeliņš, Mēness, Nakts Kas to teica, tas meloja Kas to teica, tas meloja, Ka Saulīte nakti guļ: Dienu loka zaļas birzes, Nakti jūras ūdentiņ. Gana grūti, gana viegli Gana grūti, gana viegli Ezermala meitiņai! Pusrītiņ' gailis dzied, Visu nakti gaigaliņ'. Mēnestiņš nakti brauca Mēnestiņš nakti brauca, Es Mēneša ormanīt's; Mēnestiņš man iedeva Savu zvaigžņu mētelīti. Saule kūla Mēnestiņu Saule kūla Mēnestiņu, Aiz radziņa turēdama, Kam tas lēca naktī vēlu, Kam gaismiņas nerādīja. ← Meži deg, dūmi kūp Rudzīšam, miezīšam →