Apkaustīju kumeliņu Apkaustīju kumeliņu Ar veciem dālderiem, Lai varēja nakti braukt, Lai mēness nevajaga. Kumeliņš, Mēness, Nakts Es to tautu kumeliņu Es to tautu kumeliņu Caur ābeļu birzi braucu; Ābelēm sīki zari, Plosa tautu kumeliņu. Ūsiņam gaili kāvu Ūsiņam gaili kāvu Deviņiem cekuliem, Lai zviedz manis kumeliņš Deviņām balstiņām. Bitīt’ skrēja vakarā Bitīt' skrēja vakarā Caur ābēļu līdumiņ', Zīda groži, vaska loki, Ābolaini kumeliņi. Ūsiņš jāja pieguļā Ūsiņš jāja pieguļā Ar bēro kumeliņu; Meitas līdzi taisījās Ūsiņam guni kurt. ← Meži deg, dūmi kūp Rudzīšam, miezīšam →