Pura bērza slotu griezu
Pura bērza slotu griezu Glumajām lapiņām, Lai peras tie ļautiņi Kas man laba nevēlēja.
Pura bērza slotu griezu Glumajām lapiņām, Lai peras tie ļautiņi Kas man laba nevēlēja.
Aiz upītes zaļi bērzi Zeltītām lapiņām; Tur bāliņi zirgus gana, Pieguļā gulēdami.
Tev, liepiņa, platas lapas, Apsedz mani migliņā, Lai migliņa nesabira Manā zīļu vainagā.
Aiz upītes melli meži Zeltītām lapīnām; Brien, brālīti, pār upīti, Nolauz vienu pazarīti!
Projām gāja zili ledi, Nu būs zelta vasariņa; Būs ievām balti ziedi, Būs kokiem zaļas lapas.
Nedod mani, māmulīte, Vītoliņa sētiņā: Vītolam biezas lapas, Neredz dienu izaustam,
Bērziņš auga uz akmiņa Sidrabotām lapiņām, Bērziņš lapas darināj`, Es darinu vainadziņ`;
Tev, liepiņa, platas lapas, Apsedz mani lietiņā, Lai man kājas nesamirka, Augu dienu bradājot.
Rudens nāca, lapas bira, Saule gāja raudādama; Smagi šņāca egļu meži, Pilni saules asariņu.
Sudrabiņa lietus lija Zemes bērzu kalniņā, Lai izauga lielas lapas Lai varēja slotas griezt.
Manis dēļ, pura bērzs, Lapo zelta lapiņām, Ne no tevis slotu griezu, Nedz noviru dzīpariņu.
Bērziņš lapas darināja, Lapu lapas galiņā; Mīļā Māre ik rītiņus Migliņā slacināja.
