Lauks

Cīrulītis rillināja

Cīrulītis rillināja
Mana lauka galiņā;
Kā tam bija nedziedāt –
Brālīts veda lakstīgalu.

Mežā dzimu, mežā augu

Mežā dzimu, mežā augu,
Nule mani laukā veda,
Nule manas villainītes
Lauka vēji vēdināja.

Man bij lieli rudzu lauki

Man bij lieli rudzu lauki,
Otras malas neredzēj’;
Bij man arī sila zeme,
Kur bitēmi dores dēt.

Neguli, māršiņa

Neguli, māršiņa,
Līdz diena klētī,
Nāc jel laukā
Gosniņu raudzīt!!

Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā.
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.
Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij' liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.