Aizcel vārtus māmulīte Aizcel vārtus māmulīte, Pašai bara vedējai: Kam Jumīti pametusi Pašā lauka galiņā. Lauks, Māmiņa Jumīts kūla Jumalīti Jumīts kūla Jumalīti, Aiz matiem turēdams: Kam necepa biezu klaipu, Kam karašas plikšķināja. Jumīts vāģus kaldināja Jumīts vāģus kaldināja Deviņiem riteņiem, Ka varēs rudzus, miežus Klētiņā ritināt. Jumīts piešus kaldināja Jumīts piešus kaldināja Tīrumā uz akmeņa, Ka varēja stalši braukt No rijiņas klētiņā. Rudzu Jumis nosakliedza Rudzu Jumis nosakliedza Rijas klona dibenā; Miežu Jumis atsakliedza Tīrumiņa galiņā. ← Raibaliņa, dūdaliņa Mūs’ pašam stūrmanim →