Ailu, manu vainadziņu,
Vairāk zelta, ne sudraba!
To noņēma dēlu māte
Kā saulīte rīta rasu.
Vanadziņš brīnījās
Vanadziņš brīnījās,
Pūcei auga skaisti bērni.
– Kas tev bēda, vistu zagli,
Kāda māte, tādi bērni.
Kura meita māti klausa
Kura meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kura māti neklausīja,
Tai iesēja pauniņā.
Māte mani tā mācīja
Māte mani tā mācīja,
Lai mēs rātni dzīvojam:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņu.
Jāņa māte man iedeva
Jāņa māte man iedeva
Raibu siera gabaliņu;
Lai viņai citu gadu
Raibi vien telēniņi.
Sieru, sieru, Jāņa māte
Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarā;
Ja nedosi sieru, pienu,
Dzīšu govis kāpostos.