Māte mani tā mācīja,
Lai mēs rātni dzīvojam:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņu.
Jāņa māte man iedeva
Jāņa māte man iedeva
Raibu siera gabaliņu;
Lai viņai citu gadu
Raibi vien telēniņi.
Sieru, sieru, Jāņa māte
Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarā;
Ja nedosi sieru, pienu,
Dzīšu govis kāpostos.
Māte, māte, sieru, pienu
Māte, māte, sieru, pienu,
Lai aug govis raibaļiņas;
Kad nedosi sieru, pienu,
Tad augs tādas dūmaļiņas.
Appušķoju to gotiņu
Appušķoju to gotiņu,
Kas vairāk piena deva;
Kura piena man nedeva,
Lai pušķoja veļu māte.
Jūras māte man vaicāja
Jūras māte man vaicāja,
Ko zvejnieku meitas dara?
– Smalki vērpa baltus linus,
Siļķītēm valgus taisa.
Es redzēju jūriņā
Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu:
Tur žāvēja jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.