Kura meita tēvu klausa
Kura meita tēvu klausa, Pilnas krūtis sudrabiņa; Kura tēvu neklausīja, Pilnas acis asariņu.
Kura meita tēvu klausa, Pilnas krūtis sudrabiņa; Kura tēvu neklausīja, Pilnas acis asariņu.
Laima mana māmulīte, Es Laimītes meita biju. Kādu mūžu gribējos, Tādu pati paņēmos.
Neraugies, tautu meita, Uz manām kājiņām, Paskaties siliņā Manis dētu ozoliņu.
Upe, upe, meita, meita, Abas vienu daiļumiņu: Upe nesa sīkas olas, Meita zīļu vainadziņu.
Pulkiem dzied āru meitas, Neskan āru ozoliņi; Gav’lē viena meža meita, Visi meži noskanēja.
Upe, upe, meita, meita – Abas vienu daiļumiņu: Tek upīte riņķodama, Iet meitiņa dziedādama.
Ej gulēti, vāverīte, Vakarēju ēdumiņu! Zīles meita pametusi Pagrabiņa atslēdziņu.
Es zvejnieka meita biju, Dravenieka līgaviņa: Es neēdu nemedotu, Nevalkāju nezeltītu.
Dravinieka meitu ņēmu, Salda medus gribēdams: Dravinieka meitiņai Vaska cimdi rociņā.
Pūta mana līgaviņa, Pār pagalmu tecēdama: Vai būs dēls, vai būs meita Sprogainiem matiņiem
Bitīt, tavu čaklumiņu, Ziedainām kājiņām; Mācies, meita, no bitītes Čakli pūru piedarīt.
Lakstīgala suņus sauca, Kalniņā stāvēdama, Irbes meita klausījās Pelēkām austiņām.
Bitīt’ savu meitu deva Pār deviņi ezeriņi; Trīs gadiņi medu cēla Deviņām laiviņām.
Sudrabiņa gaiļi dzied Dzintariņa kalniņāje; Dzintariņa meitu veda Sudrabiņa dēliņame.
Bites meita man vaicāja, Ko dar’ jauni dravenieki? -Dzēni pina, valni raksta, Saulītē sēdēdami.
Paga, paga, tautu meita, Pasacīšu bāliņam: Kam tu savas kājas āvi Zem dravēta ozoliņ’.
Griežat ceļu, griežat ceļu, Dravinieka meita brauc: Zīda kleita, zelta sakta, Vaska kurpes kājiņās.
