Ai, zaļā līdaciņa
Ai, zaļā līdaciņa, Nāc ar mani spēlēties: Tu dziļā jūriņā, Es – ozola laiviņā.
Ai, zaļā līdaciņa, Nāc ar mani spēlēties: Tu dziļā jūriņā, Es – ozola laiviņā.
Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā.
Bišu tēvs gauži raud Raud Gaujiņas maliņā: Gauj’ aiznesa to ozolu, Kurā spiedz bišu bērni.
Krūmi, krūmi, meži, meži, Ganāt manas avitiņas! Kad es iešu tautiņās, Ikkatram ziedu došu:
Gudrajam dēliņam Trīs naudiņas vasarā: Auga rudzi, auga mieži, Lien bitītes ozolā.
Mežā iemu, mežā teku, Mežā manim lieli prieki: Mežā manim mieži, rudzi, Mežā bites ozolā.
Lācis kāpa ozolā, Bites koda kājiņā: Ak mīļais melnkājī Neej manu medu zagt.
Vai upīte vien tek strauji, Strauji tek Daugaviņa, Strauji tek Daugaviņa Gar ozolu līcīšiem.
Es aizgāju uz kalēju, Nokalos ķirvelīt’; Nocirt’ zaļu ozoliņ’ Ar visām bitītēm.
Vāverīte, kuplastīte, Jaunus puišus kaitināja: Lec priedē, lec eglē, Lec kuplā ozolā.
Margodama saule lēca Caur ozola lapiņām: Dravinieka līgaviņa Zelta naudu rēķināja.
Vakar viju stipru virvi, Šodien kāpu ozolā; Līdzko kāpu ozolā, Bites klupa cekulā.
Laba dzīve, laba dzīve Ezeriņa maliņā: Bites līda ozolā, Līdaciņas murdiņā.
Šādi tādi man’ gribēja, Es to tādu negribēju: Es gribēju viena laba Smuidrozola dējējiņa.
Ozoliņš gauži raud, Garām jāja dravenieks; Neraud’ gauži, ozoliņ, Tā ir tava paša vaina.
Ai zaļais ozoliņ, Tavu smuidru augumiņu: Simtu asu dzeini vilku, Vēl nesniedzu virsotnīti.
Palīdziet, jaunas meitas, Lūku plēst, dzeiņu vīt, Man bitites salīdušas Greizajā ozolā.
Es izgāju pa lejām, Pa ozolu ēniņām, Skrej, bitīte, sasit spārnus Pa ozolu zariņiem!
