Vilciņš manu kumeliņu
Pie ozola dīdināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāj’ mājās kumeliņu.
Zinu, zinu, bet neteikšu
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas ozola dobumā:
Saule ada vaska cimdus
Dravenieka dēliņam.
Vecais tēvs sirmu bārzdu
Vecais tēvs sirmu bārzdu
Dores vilka ozolā.
Lūst ozols, krīt vecais,
Plīst galviņa šķederniem.
Ozols, meži, jauni puiši
Ozols, meži, jauni puiši,
Kā mēreni muiženieki;
Medņi, lūši, pārdod vasku,
Kas kaiš lepni nedzīvot?
Ai, zaļā līdaciņa
Ai, zaļā līdaciņa,
Nāc ar mani spēlēties:
Tu dziļā jūriņā,
Es – ozola laiviņā.
Meži rūca, meži šņāca
Meži rūca, meži šņāca,
Bites gāja kumuriem;
Man bij tādis lielis prieks,
Man ielīda ozolā.
Bišu tēvs gauži raud
Bišu tēvs gauži raud
Raud Gaujiņas maliņā:
Gauj’ aiznesa to ozolu,
Kurā spiedz bišu bērni.