Bitīt’ spārnus šķindināja
Bitīt’ spārnus šķindināja Garām manu vainadziņu: Gribēj’ mani ieprecēt Dravenieka dēliņam.
Bitīt’ spārnus šķindināja Garām manu vainadziņu: Gribēj’ mani ieprecēt Dravenieka dēliņam.
Bij manam tētiņam Bišu spārnu kažociņš; Ne tas mirka rasiņā, Ne izkalta saulītē.
Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka līgavai: Bišu spārnu lindraciņi, No vaskiem vainadziņš.
Visi putni priecājāsi, Jāņu dienu gaidīdami; Kad atnāca Jāņa diena, Visi spārnus plivināja.
Pūce, pūce, lielcepure, Pacel krēslu vanagam: Vanagam gari spārni, Plekūst, dienu lidojot.
Vainag, manu vainadziņu, Bišu spārnu vieglumā; Apsien mani baltautiemi, Linu mārka grūtumiem.
Skrien, bitīte, sit spārniņus Pie resnā ozoliņa: Traucē savas citas māsas, Lai neguļ dienasvidu.
Es izgāju pa lejām, Pa ozolu ēniņām, Skrej, bitīte, sasit spārnus Pa ozolu zariņiem!
Ai bitīte, ķepainīte, Tavi spārni noguruš’, Tavi spārni noguruši, Saldus ziedus meklēdam’.
Zili zied sila ziedi Zeltītāmi lapiņāmi; Bitīt skrēja ziediņosi Zeltītiem spārniņiemi.
Bitīt’ spārnus šķindināja Apkārt manu vaiņadziņu: Gribēj mani aizlīgot Dravenieku sētiņā,
Bitīt’ nesa medutiņu Ar ozola kanniņām; Nes, bitīt, dod man ari Jel uz spārnu galiņiem.
Uz kalniņa ozoliņš, Uz ozola dzirnaviņas; Tev, bitit, viegli spārni, Palīdz māli ritināt.
