Bitīt’ nesa medutiņu Bitīt’ nesa medutiņu Ar ozola kanniņām; Nes, bitīt, dod man ari Jel uz spārnu galiņiem. Bitītes, Ozols, Spārni Bitīt’ spārnus šķindināja Bitīt' spārnus šķindināja Garām manu vainadziņu: Gribēj' mani ieprecēt Dravenieka dēliņam. Bij manam tētiņam Bij manam tētiņam Bišu spārnu kažociņš; Ne tas mirka rasiņā, Ne izkalta saulītē. Kas kaitēja nedzīvot Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka līgavai: Bišu spārnu lindraciņi, No vaskiem vainadziņš. Visi putni priecājāsi Visi putni priecājāsi, Jāņu dienu gaidīdami; Kad atnāca Jāņa diena, Visi spārnus plivināja. ← Dimdi, dimdi, ozoliņi Pavasar, pavasar →