Ailu, manu vainadziņu Ailu, manu vainadziņu, Vairāk zelta, ne sudraba! To noņēma dēlu māte Kā saulīte rīta rasu. Māte, Sudrabs, Vainadziņš, Zelts Es ar savu mīļāko Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu. Baltas aitas Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgajàs. Vai tie mūsu Gaujas līči Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu. Grib kundzīnis tā sēdēt Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte? ← Spīdi nu, saulīte Es aizgāju uz kalēju →