Vainadziņš

Aplīgoju ap Jānīti

Aplīgoju ap Jānīti
Savu puķu vainadziņu;
Dieviņš zina, citu gadu
Būs puķīšu vai nebūs.

Sācin vien es iesāku

Sācin vien es iesāku
Vainadziņu darināt,
Neļauj vairs sveši ļaudis
Līdz galam darināt.

Kariet manu vainadziņu

Kariet manu vainadziņu,
Kur actiņas neredzēja;
Acs redzēja, sirds sāpēja,
Galvā likti nedrīkstēju.

To celiņu rītā gāju

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aiztecēja
Manis zīļu vainadziņš.

No druviņas pāriedama

No druviņas pāriedama,
Vārpu viju vainadziņu;
To pārnesu māmiņai
Par launaga nesumiņu.

Es saviju vainadziņu

Es saviju vainadziņu
Trejdeviņi ziediņiem;
To paņēma tautu dēls
Pašā Jāņu vakarā.

Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā.
Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem.
Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij' liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.