Aplīgoju ap Jānīti
Aplīgoju ap Jānīti Savu puķu vainadziņu; Dieviņš zina, citu gadu Būs puķīšu vai nebūs.
Aplīgoju ap Jānīti Savu puķu vainadziņu; Dieviņš zina, citu gadu Būs puķīšu vai nebūs.
Sācin vien es iesāku Vainadziņu darināt, Neļauj vairs sveši ļaudis Līdz galam darināt.
Kariet manu vainadziņu, Kur actiņas neredzēja; Acs redzēja, sirds sāpēja, Galvā likti nedrīkstēju.
To celiņu rītā gāju, To celiņu vakarā; Pa to pašu aiztecēja Manis zīļu vainadziņš.
No druviņas pāriedama, Vārpu viju vainadziņu; To pārnesu māmiņai Par launaga nesumiņu.
Es saviju vainadziņu Trejdeviņi ziediņiem; To paņēma tautu dēls Pašā Jāņu vakarā.
Mežā dzimu, mežā augu, Mežā mūžu nodzīvoju; Mežā mans vainadziņš Oša lapu darināts.
Valkā labi, jaunā māsa, Vecās māsas vainadziņu; Vecā māsa, tā bij gudra, Tā ar godu novalkāja.
Pinat, meitas, vainadziņus Jāņa dienas vakarā: Kam būs greznis vainadziņš, Tā Jānīša līgaviņa.
Jāņu nakti, meitiņ, sargi Savu puķu vainadziņu: Nakts ir silta, galva karsta, Novīst puķu vainadziņš.
Ejam, bērni, pļaviņā, Sēžamiesi pulciņā: Novīsim vainadziņu, Ar ko Jāni sagaidīt.
Par gadiņu Jānīts nāca, Ko mēs Jāni mielosim? Sildam pienu, cepam raušus, Pinam krāšņus vainadziņus.
Kas spīdēja, kas vizēja Rudzu lauka maliņā? Tur māsiņa rudzus sēja, Spīd vizuļu vainadziņš.
Upīt’ tecēj’ čurkstēdama Smalkajām pērlītēm; Iesim, meitas, salasīt, Šūsim pērļu vainadziņ’s.
Es dzīros šavasaru Mergiem vīti vainadziņu; Augsti zied oši, kļavas, Nevar mergu salasīt.
Kur es kāru cepurīti, Tur pakāri vainadziņu. Es paņēmu cepurīti, I paņēmu vainadziņ`.
Ailu, manu vainadziņu, Vairāk zelta, ne sudraba! To noņēma dēlu māte Kā saulīte rīta rasu.
Uzliksim saimniecei Baltu ziedu vainadziņu, Lai aug viņas raibaliņas Baltajiem ziediņiem.
