Bitīt' sērsti aicināja - Tautas Dziesmas

Bitīt’ sērsti aicināja
Dravinieka līgaviņu;
Bitīt’ cēla smilgas krēslu
Apakš kupla ozoliņa,
Tur varēja apsēstiesi
Dravinieka līgaviņa.

Dravenieka dēliņami Vaska cimdi rociņā; Lai tam būtu vaska cimdi, Kad viņš būtu arājiņš.

Ozoliņa zarus lauzu, Man ozola vajadzēja; Kam bij man liepu lauzt, Pat' liepiņa i būdama.

Arājiņa līgavai Sudrabiņa sakte mirdz; Dravenieka meitiņai Zelts spīdēja vaiņagā.

Sen ziedēja ozoliņi, Sen ziediņi pabiruši, Nu liepiņa uzziedēja, Nu zied visas pazarītes.