Plata upe, šauras laipas
Plata upe, šauras laipas, Pāri teku drebēdama: Stīgu dzenis mugurā, Vaska ripa padusē.
Plata upe, šauras laipas, Pāri teku drebēdama: Stīgu dzenis mugurā, Vaska ripa padusē.
Teci, teci, līčupīte, Sijādama, rotādama: Sijādama zeltu nes, Rotādama sidrabinu.
Līču loču upe tek, Zelta zirņa meklēdama; Zelta zirnis patecēja Zem sudraba sakārnīša.
Ai, Ventiņa, Abaviņa, Līdz` balciņus vizināt,- Šogadiņ namu taisu, Citu gadu istabiņu.
Strauji tek Daugaviņa, Dažu grūda dibinā: Tur guļ dažš kunga kuģis, Dažs māmiņas auklējums.
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Gana grūti, gana viegli Ezermala meitiņai! Pusrītiņ’ gailis dzied, Visu nakti gaigaliņ’.
Nevar vaira, nevar vaira, Jau varīte pievarēta; Nevar vaira laivā braukt, Jau Daugava izsusēja.
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.
Izsīkusi Daugaviņa, Zaļa maura pieaugusi; Eita, mani bāleliņi, Taisāt govju laidariņu.
Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā.
Kas kaitēja nedzīvot Upmaliešu meitiņām: Pašas guļ dienavidu, Straume kreklus balināja.
Upe, upe, Gauja, Gauja, Valdi savu straujumiņu: Daža laba mātes meita Noraud savu arājiņu.
Droši bridu šauru upi, Baili bridu Daugaviņu, Tur noslīka mans brālītis, Kumeļā sēdēdams.
Tec, upīte, upītē, Steidzies ātri jūriņā; Jūriņā dziļš ūdens, Tur tev viegli nolīgot.
Ai, Daugava, Daugaviņa, Tu asaru dzērējiņa: Daža māte dēlu raud, Daža māsa bāleliņu,
Nākat, ļaudis, skatīties, Brīnumiem brīnīties, Brīnumiem brīnīties – Venta auda audekliņu:
Tec, upīte, tecēdama, Kur tu tālu aiztecēsi? Tu uz jūru aiztecēsi, Manis vairs neredzēsi.
