No druviņas pāriedama
No druviņas pāriedama, Vārpu viju vainadziņu; To pārnesu māmiņai Par launaga nesumiņu.
No druviņas pāriedama, Vārpu viju vainadziņu; To pārnesu māmiņai Par launaga nesumiņu.
Vai tā mana viegla diena Zem vainaga gulējusi? Kā nocēla vainadziņu, Tā nocēla vieglu dienu.
Man pazuda gredzentiņš Pašā Jāņu vakarā; Gredzentiņu meklēdama, Vainadziņu pazaudēju.
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas ozola dobumā: Bitīt’ šuva zelta kroni Mazajai māsiņai.
Sarkanais āboliņ, Kādēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga galviņā.
Es nopinu Jāņu nakti Rudzu puķu vainadziņu, Gribēdama skaidru vīru, Tīru rudzu maizi ēst.
Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka līgavai: Bišu spārnu lindraciņi, No vaskiem vainadziņš.
Es saviju vainadziņu Trejdeviņi ziediņiem; To paņēma tautu dēls Pašā Jāņu vakarā.
Ceļa malas dāboliņš Nekam lielis nederēja: Ne bitīte ziedu vilka, Ne pin meitas vaiņagā.
Es uzliku Jānītim Ozoliņa vainadziņu, Lai Dievs dod Jānītim Ozoliņa stiprumiņu.
Mežā dzimu, mežā augu, Mežā mūžu nodzīvoju; Mežā mans vainadziņš Oša lapu darināts.
Appušķoju Jāņu māti Liepu lapu vaiņagiem, Lai tai auga daiļas meitas Tā kā liepas kalniņā.
Kas tur spīd, kas tur viz Ozoliņa zariņā? Tie bāliņa vaska cimdi, Mans vizuļu vainadziņš.
Bitenieka līgavai Griķu vainags galviņā, Griķu vainags galviņā, Vaska kurpes kājiņā.
Puķu pinu vainadziņu, Sudrabiņu taupīdama; Sudrabiņu sataupīju Mazajai māsiņai.
Ja būs laba māsīciņa, Došu savu vainadziņu; Ja būs kāda šķeterīte, Likšu pūra dibenā.
Viju Jāņu vakarā Dārza puķu vainadziņu: No rozēm, magonēm, No skaistām klinģerēm.
Valkā labi, jaunā māsa, Vecās māsas vainadziņu; Vecā māsa, tā bij gudra, Tā ar godu novalkāja.
