Bitīt’ mana aizgājusi
Bitīt’ mana aizgājusi, Melnu svārku audējiņa, Aiz Daugavas ielīduse Greizajāi ozolā.
Bitīt’ mana aizgājusi, Melnu svārku audējiņa, Aiz Daugavas ielīduse Greizajāi ozolā.
Dūmi kūp siliņā, Atskrien bite raudādama: Tur sadega brāliņam Simts rakstītu ozoliņu.
Skrej, bitite, loki spārnus, Aiznes vasku Vāczemē: Tur piedzima Dieva dēls, Tam vajaga gaišumiņa.
Tec, bitīte, tecēdama, Atpakaļ neskaties: Tur ļautiņi medu ēda, Kāri pirkstus laizīdami.
Ai bitīte, medainīte, Tavu asu dzēlumiņu: Trīs dieniņas nosāpēja, Vēl ceturta aizsūrkstēja.
Skrej, bitite, lauz galviņu Degošā siliņā, Kam tu manu dējoliti Skabargainu nosmādeji.
Skrien, bitīte, sit spārniņus Pie resnā ozoliņa: Traucē doru dējējiņu, Lai neguļ dienavidu.
Atskrien bitit’ raudadama, Sak’, ozolis nodegot. Skrien, bitit, nemelo, Gruži dega siliņā.
Cēlās agri tā bitīte, Vēl agrāki bāleliņi; Tāļu gāja tā bitīte, Vēl tāļāki bāleliņi.
Man bitīte uzmetās Vainadziņa galiņā: Paldies saku Dieviņam, Dravinieka līgaviņa.
Skrej, bitite, kur skriedama, Skrej manē sētiņē, Es tev došu sētmalē Sausu prauļu istabiņu.
Meži deg, dūmi kūp, Bite raud asarām; Neraud’ gauži tu, bitīt, Niedres deg jūrmalā.
Kur tu iesi, bāleliņ, Baltas kājas audamies? -Ieš’, māsiņ, siliņā Bitītei doru cirst.
Sīrenieki, medinieki, Saņemiet to bitīti: Tā bitīte kalnus kāpa Ziedainām kājiņām.
Skrien, bitite, istabā Mārtenīša vakarā; Ja tu pate neieskrien, Ienes sava labumiņa.
Skrej, bitite, kur skriedama, Skrej pie manis ziemu mist, Es tev došu laukmalā Sav’ praulaiņo ozoliņu.
Ai bitīte, ai bitīte, Tu nes lielu svētībiņu: Saldu medu bērniņiem, Vaska sveci Dieviņam.
Bitīt, tavu dravenieku Kungi lika cietumā; Šuj, bitīte, lielu šūni, Izlaid savu dravenieku.
