Bitīte

Trūka, trūka tev, bitīte

Trūka, trūka tev, bitīte,
Kad tev trūka, trūkst man ar:
Kad tev trūka sila ziedu,
Man trūkst vaska ritulīša.

Ai baltais āboliņ

Ai baltais āboliņ,
Kamdēļ šogad vēlu ziedi?
Nebūs medus bitītēm,
Ne vainaga meitiņām.

Laba mana sila zeme

Laba mana sila zeme
Dores dēt, rudzus sēt:
Sīc bitīte, zied rudzīši,
Pats jaukuma nevarēju.

Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Kur, bitīte, tu dzirdēji, Dravinieku gav'ļojam? -Es dzirdēju vecumā, Smuidrajā ozolā.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Bitīt' spārnus šķindināja Garām manu vainadziņu: Gribēj' mani ieprecēt Dravenieka dēliņam.
Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka dēliņam: Bitīt' nesa sudrabiņu Vecozola celmiņā.