Skrej, bitīte, ziedu ņemt
Skrej, bitīte, ziedu ņemt Eņģevēra siliņā: Nu zied visi eņģevēri, Eņģevēru pazarītes.
Skrej, bitīte, ziedu ņemt Eņģevēra siliņā: Nu zied visi eņģevēri, Eņģevēru pazarītes.
Krāj, bitīte, saldu medu, Vēl siliem balti ziedi; Nāks ziemiņa, nāks viesiņi, Baudīs, nagus laizīdami.
Es apkalu ozoliņu Sudrabiņa nagliņām, Lai bitīte nepaklupa, Sila ziedus nēsājot.
Man’ Laimina nolikusi Dravinieka dēliņam; Kā bitīte ietecēju Dravinieka pagalmā.
Šūn, bitīte, ko šūdama, Šūn man vaska kamaniņas: Ka es varu ciemā braukt, Atvest daiļu līgaviņu.
Šūn, bitite, melnu krēslu Ozoliņa zariņā, Tur tu pate atsēsies, Dravinieku mielodama.
Pļāvējiņi, bāleliņi, Kam jūs pļaujat āboliņu: Āboliņam zieda laiks, Bitītēm medus laiks.
Nākat, meitas, skatīties, Kādu koku Venta nes: Venta nes ozoliņu Ar visām bitītēm.
Trūka, trūka tev, bitīte, Kad tev trūka, trūkst man ar: Kad tev trūka sila ziedu, Man trūkst vaska ritulīša.
Ai baltais āboliņ, Kamdēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga meitiņām.
Palīdziet, jaunas meitas, Lūku plēst, dzeiņu vīt, Man bitites salīdušas Greizajā ozolā.
Laba mana sila zeme Dores dēt, rudzus sēt: Sīc bitīte, zied rudzīši, Pats jaukuma nevarēju.
Šuj, bitite, smilgu krēslu, Šuj raženu rakstidama, Tur tu pate apsēdisies, Dravenieku mielodama.
Es izgāju pa lejām, Pa ozolu ēniņām, Skrej, bitīte, sasit spārnus Pa ozolu zariņiem!
Ai bitīte, ķepainīte, Tavi spārni noguruš’, Tavi spārni noguruši, Saldus ziedus meklēdam’.
Bitīt, tavu čaklumiņu, Ziedainām kājiņām; Mācies, meita, no bitītes Čakli pūru piedarīt.
Kas man kait nenesāt Melnus svārkus, zābaciņus? Man bitite svārkus šuva, Sētmalā guledama.
Bitīt’ skrēja vakarā Caur deviņi novadiņi, Zīda groži, vaska loks, Ābolaini kumeliņi.
