Ko, bitīte, tu dziedāji
Ko, bitīte, tu dziedāji, Tev bij’ maza dvēselīte? Lai dzied meža dundurītis, Tam halstiņš tālu skan.
Ko, bitīte, tu dziedāji, Tev bij’ maza dvēselīte? Lai dzied meža dundurītis, Tam halstiņš tālu skan.
Vai bitīte laiska sieva, Ka tai mazs augumīns? Bitītēm gājumīnu Ar sudrabu līdzināja.
Ozols gāja pa Daugavu Ar visām bitītēm; Ņem, brālīti, liepas laivu, Sadzen bites draviņā!
Ai, bitite vīvaliņa, Kur mēs abas vīvinam? Vīvinam ozolā, Jaunu puišu dējumā.
Ai bitīte, saldspārnīte, Tavu lielu čaklumiņu: Ar vindiņu vien vindāji No ozola medutiņu.
Ķis, kaziņa, kārklu grauzt, Negrauz āra ozoliņu: Lai stāv āra ozoliņš, Kur bitītei uzmesties,
Jēkab, brāli, ozoliņ, Vēl mēs divi bārsamies: Jau skaidiņas sapuvušas, Vēl bitītes neielien.
Bitīt’ šurpu, bitīt’ turpu, Bitīt’ šūnu šuvējiņa; Mēs, māsiņas, lielas meitas, Tāda darba nemākam.
Pļāvējiņi, bāleliņi, Kam jūs pļaujat āboliņu: Āboliņam zieda laiks, Bitītēm medus laiks.
Uz kalniņa ozoliņš, Ozolā dzirnaviņas; Bitītei viegli spārni, Tā var viegli ritināt.
Līgo, līgo, ozoliņi, Ar visām bitītēm: Gan tu drīzi aizlīgosi Kurzemnieku upītē.
Ai bitīte, vīvuliņa, Ko mēs divi darījām? Dzērām miežu alutiņu, Dārziņā gulēdami.
Bitīt’ šuva atšūdama, Līkumiņus locīdama; Mēs, māsiņas, mātes meitas, Šādu darbu nemākam.
Ai brālīti, kur tu biji, Visu dienu strādājot? -Siliņā pie bitītēm Medutiņu apskatīt.
Bitīt’ spārnus šķindināja Apkārt manu vaiņadziņu: Gribēj mani aizlīgot Dravenieku sētiņā,
Skrien, bitīti, kur skriedama, Skrien manā dravītē: Man dravīte dzelzīm kalta, Sidrabiņa jost’ apjozta.
Strauja teki Daugaviņa Gar bāliņa namdurvīm; Tā nes daiļus ozoliņus Ar visām bitītēm.
Bitīte lūdz pļāvējiņu, Līdz zemei liekdamās, Lai atstāj āboliņu, Kur bitītēm medu sūkt.
