Mārtiņam pilns stallītis
Mārtiņam pilns stallītis Sirmu, bēru kumeliņu; Es tev lūdzu, Mārtiņ, brāl’, Dod man vienu ceļa zirgu.
Mārtiņam pilns stallītis Sirmu, bēru kumeliņu; Es tev lūdzu, Mārtiņ, brāl’, Dod man vienu ceļa zirgu.
Cīrulītis rillināja Mana lauka galiņā; Kā tam bija nedziedāt – Brālīts veda lakstīgalu.
Kur tu iesi, veco brāli, Ar to bišu sētuvīti? -Silā iešu bišu sēt Jaunajiem bālīniem.
Ogas, ogas, rieksti, rieksti Mana brāļa birzītē. Gan es pati nolasīšu, Brāļa govis ganīdama.
Ej, brālīt, miežu sēt, Es nesīšu sētuvīti. Tev dziedāja zelta zīle, Man sudraba lakstīgala.
Es neiešu tautiņās Bez trejādu bāleliņu: Tēva brāļa, mātes brāļa, Mana īsta bāleliņa.
Vilciņš mans tēva brālis, Lapsiņ’ mana mātes māsa. Uz vilciņu: urjaja! Uz lapsiņu: cacaca!
Neba maize pati nāca Mana brāļa sētiņā; Es aiznesu brokastiņu, Jau sirmīši nosvīduši.
