Neba maize pati nāca Neba maize pati nāca Mana brāļa sētiņā; Es aiznesu brokastiņu, Jau sirmīši nosvīduši. Brālis, Maize Vakar lācis maizi cepa Vakar lācis maizi cepa Aiz Valmieras siliņā; Šodien ēda launadziņu Paipaliņas krodziņā. Paēduši, padzēruši Paēduši, padzēruši, Pateicat Dieviņam! Dieva galds, Māras maize, Mūsu pašu sūra vara. Cep, māmiņa, man maizīti Cep, māmiņa, man maizīti, Vieglu nest, gausu ēst: Man jāiet siliņā Priedēm galu līdzināt. Bij man laba sila zeme Bij man laba sila zeme Rudzus sēt, dores dēt, Rudzus sēt maizītei, Medu, vasku naudiņai. ← Šādi tādi klinklāviņi Sudrabota liepa auga →