Bitit’ šuva melnu krēslu
Auza salma galiņā,
Kur pašai atsēsties,
Dravenieku mielojot.
Bitīt' spārnus šķindināja Garām manu vainadziņu: Gribēj' mani ieprecēt Dravenieka dēliņam.
Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka dēliņam: Bitīt' nesa sudrabiņu Vecozola celmiņā.
Gauži bites noraudāja Vecajā dravenieka: Vecajam dravniekam Izrakstīti dravējumi.
Kas sēdēja bez krēsliņa, Kas tecēja negrožots? Saule sēd bez krēsliņa, Upe tek negrožota.
Pūce, pūce, platacīte, Pacel krēslu vanagam! Ja krēsliņu nepacelsi, Noplūks tavu cekuliņu.