Gani dzina sētiņā Gani dzina sētiņā, Kupla liepa vārtus vēra; Tā nebija kupla liepa, Tā bij Jāņu māmuliņa. Gani, Liepa, Māmuliņa Jautra mūsu māmuliņa Jautra mūsu māmuliņa, Dziedādama vien staigāja. Ko tev bija nedziedāt, Divi prieki atraduse: Pirtī mazu arājiņu, No bērziņa pumpuriņa; Stallī lasīt tālāk No debesu nolaidos No debesu nolaidos Ar sudraba virvītēm Mīļās Māras šūpulī, Māmuliņas klēpītī. Tautiņās iziedama Tautiņās iziedama, Ņēmu līdzi māmuliņu: Kad tautās grūti gāja, Pie māmiņas pieglaužos. Teicās mani māmuliņa Teicās mani māmuliņa Tāli dot, neraudāt; Ne kājiņu neapāvu, Jau māmiņa gauži raud. ← Rītiņš ausa, vāverīte Daiļa bija Jāņa māte →