Saimenieki, saimenieki
Saimenieki, saimenieki, Jājat zirgus pieguļā: Jānīts savus kumeliņus Rasiņā nomazgāja.
Saimenieki, saimenieki, Jājat zirgus pieguļā: Jānīts savus kumeliņus Rasiņā nomazgāja.
Jānītim, brālītim, Deviņ`s kaudzes tīrumā, Deviņ`s kaudzes tīrumā, Deviņ` bēri kumeliņi.
Appušķoju Jāņa tēvu Ar ozola vainadziņu, Lai tam auga kumeliņi Zemi, resni kā ozoli.
Ja grib spožus kumeliņus, Lai gan` agri Jāņu rīt`: Jāņa rasa balināja, Jāņa saule spodrināja.
Jānīts jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Es tecēju vārtu vērt, Man iedeva devīto.
Uz Daugavas es dzīvoju, Uz Daugavas auzas sēj’, Sēju laivu pie niedrītes, Pie auziņas kumeliņ’.
Vaicā sētas saimenieks, Vai ir visi kumeliņi. Vilks apēda kumeliņu Ar visiem nadziņiem.
Bitīt’ skrēja vakarā Caur deviņi novadiņi, Zīda groži, vaska loks, Ābolaini kumeliņi.
Kas celiņu izrakstīja Smalkajām pēdiņām? Laulībnieku kumeliņi Sudrabiņa pakaviem.
Labi zirgi Jānīšam, Vēl labāki Pēteram: Pēterīša kumeliņi Staļļa durvis dūzināja.
Uzliksim saimniekam Ozoliņa vainadziņu, Lai aug viņa kumeliņi Ozoliņa resnumiņu.
Teci rikšus kumeliņi, Neej, soļus skaitīdams; Vai es tevim auzas devu, Pa vienai skaitīdams?
