Jānīšam tādas bites Jānīšam tādas bites Kā pērnie sivēniņi: Ar cirvīti medu cirta No resnā ozoliņa. Jānīts, Medus, Ozoliņš Ozoliņa zarus lauzu Ozoliņa zarus lauzu, Man ozola vajadzēja; Kam bij man liepu lauzt, Pat' liepiņa i būdama. Sen ziedēja ozoliņi Sen ziedēja ozoliņi, Sen ziediņi pabiruši, Nu liepiņa uzziedēja, Nu zied visas pazarītes. Saņemiet dzeinit’ manu Saņemiet dzeinit' manu, Nodējiet ozoliņu, Man jaiet ar kundziņu Tālajā zemitē. Lācis kāpa ozolā Lācis kāpa ozolā, Sakās kunga dravinieks; Kur tev dzeinis, kur vācele, Kur, lācīti, medu liksi? ← Neturēju melna galda Nevienam tāda dzīve →