Medutiņ, medutiņ Medutiņ, medutiņ, Kur tu biji dabūjams? Kuplas liepas iedobā, Tur bitītes ievākušas. Bitītes, Liepas, Medus Lācis kāpa ozolā Lācis kāpa ozolā, Sakās kunga dravinieks; Kur tev dzeinis, kur vācele, Kur, lācīti, medu liksi? Gara liepa izaugusi Gara liepa izaugusi Režģītiem zariņiem; Tur uzauga kupli ziedi, Bites gāja medu lūgt. Jaunas vīzes apsaāvis Jaunas vīzes apsaāvis, Silā gāju dores dēt; Meža Mika nolūkoja, Saldu medu iecerēja. Platas vīzes apāvos Platas vīzes apāvos, Silā gāju doru dēt. Sak' lācītis lūkodams: Edz, kur bišu dējejiņš! Būs man medus, būs man medus lasīt tālāk ← Pie liepiņas kājas āvu Vāverīte gudra sieva →