Trīs dieniņas sastaigāju Gar upmalu raudādama: Baltas puķes upē zied, Pāri tikt nevarēju.
No saknītes lazdiņš zied Sarkaniem ziediņiem; No sirsniņas es mīlēju Savu tēvu, māmuliņu.
Neviens kociņš tā nezied, Kā zied ieva ziedonī; Neviens mani tā nemīl, Kā mīl mani
Baltas zied ābelītes Jūras kāpes kalniņā; Jūrmalē ir balta smilkte, Baltgalītes meitas auga.
Jānīts brauca katru gadu, Atved ziedu vezumiņu: Še saujiņa, tur saujiņa, Lai zied visa pasaulīte.