Bāliņ, tavu drošu sirdi
Bāliņ, tavu drošu sirdi, Tavu gudru padomiņu: Dziedādamis nosalaidi No smuidrā ozoliņa.
Bāliņ, tavu drošu sirdi, Tavu gudru padomiņu: Dziedādamis nosalaidi No smuidrā ozoliņa.
Tec’, māsiņa, teciņiem, Tec’, pasaki bāliņam: Vējš nolauza ozoliņu Ar visām bitītēm.
No rītiņa ganīdama, Aplīgoju ozolīnu; Vakarā sadzenot, Redzu bites ielienot.
Bitīt’ sērsti aicināja Dravinieka līgaviņu; Bitīt’ cēla smilgas krēslu Apakš kupla ozoliņa,
Izkurtējis ozoliņš Gaida bites ielienot; Bišu saime gudra saime, Sametās virsaunē.
Guļu, guļu, miegs nenāk Apakš kupla ozoliņa. Kā bij man miegam nākt, Putni dzied zariņos.
Ķis, kaziņa, kārklu grauzt, Negrauz āra ozoliņu: Lai stāv āra ozoliņš, Kur bitītei uzmesties,
Jēkab, brāli, ozoliņ, Vēl mēs divi bārsamies: Jau skaidiņas sapuvušas, Vēl bitītes neielien.
Uz kalniņa ozoliņš, Ozolā dzirnaviņas; Bitītei viegli spārni, Tā var viegli ritināt.
Šorīt biju agri cēlis, Trešu dēju ozoliņu. Atskrējušas trīs bitites, Vaino manu dējumiņu.
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kur aizgāja div’ bāliņi: Lūku plēst, dzeiņu vīt, Ozoliņu darināt.
Ozols auga Daugavā Ledainām lapiņām; Pate bite laipas meta Pie kuplā ozoliņa.
Vakarā iesēdos Ozoliņa laiviņā; Rīgā man gaisma ausa, Vāczemē saule lēca.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kupli ozoliņi? Dievam kalni, Mārai lejas, Bitēm kupli ozoliņi.
Strauja teki Daugaviņa Gar bāliņa namdurvīm; Tā nes daiļus ozoliņus Ar visām bitītēm.
Punktejies, ozoliņ, Sudrabiņa punktitēm, Rītā jās dravenieki, Visiem kapļi mugurā.
Dimdi, dimdi, ozoliņi, Visi tavi zari dimd, Visi tavi zari dimd, Visas zaru pazarites.
Dūmi kūp siliņā, Atskrien bite raudādama: Tur sadega brāliņam Simts rakstītu ozoliņu.
