Es apkalu ozoliņu
Es apkalu ozoliņu Sudrabiņa nagliņām, Lai bitīte nepaklupa, Sila ziedus nēsājot.
Es apkalu ozoliņu Sudrabiņa nagliņām, Lai bitīte nepaklupa, Sila ziedus nēsājot.
Strauja upe, balti oļi, Vidū kuplis ozoliņš; Straume nesa ozoliņu Ar visām bitītēm.
Šķībi, greizi, grunbulaiņi Mana tēva ozoliņi; Citāi dziede sīļa bērni, Citāi pūces kladzinaja.
Es pieslēju zelta trepes Pie kuplā ozoliņa, Lai bitīte nepaklupa Medotām kājiņām.
Jānīšam tādas bites Kā pērnie sivēniņi: Ar cirvīti medu cirta No resnā ozoliņa.
Neraugies, tautu meita, Uz manām kājiņām, Paskaties siliņā Manis dētu ozoliņu.
Šorīt biju agri cēlis, Trešu dēju ozoliņu. Atskrējušas trīs bitītes, Vaino manu dējumiņu.
Ozolīti, zemzarīti, Kam tu augi lejiņā? Bites tevīm pāri skrēja, Dravinieki garām gāja;
Upe nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm; Dravenieka līgaviņa Tek gar malu raudādama.
Citi puiši izdējuši Pa simtam ozoliņu, Es izdēju vīksnas celmu, Medu krāvu vezumā.
Ozoliņš gauži raud, Garām jāja dravenieks; Neraud’ gauži, ozoliņ, Tā ir tava paša vaina.
Daudzi bite daudzināja Vērī dētu ozoliņ’; Vēl nebija vis tik daudzi, Kā bitīte daudzināj’.
Es nocirtu pagalmā Tēvu tēvu ozoliņu; No celmiņa kokles šķēlu, No zariņa stabulītes,
Skrien, bitīte, sit spārniņus Pie resnā ozoliņa: Traucē savas citas māsas, Lai neguļ dienasvidu.
Ozolītis, zemzarītis, Kupls auga līdumā; Cik dravnieku garām gāja, Tik pacēla cepurīti.
Iedēstiju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piedereja, Man pieder ozoliņš.
Es savai gosniņai Ozoliņa kroni pinu; Vienu vedu rociņā, Citas nāca nopakaļus.
Kuplis auga ozoliņis Aiz upītes līcītī; Pati bite laipas meta Pēc kuplajā ozoliņa.
