Jēkab, brāli, ozoliņ Jēkab, brāli, ozoliņ, Vēl mēs divi bārsamies: Jau skaidiņas sapuvušas, Vēl bitītes neielien. Bitīte, Brāļi, Ozoliņš Ar bititi arti gāju Ar bititi arti gāju Zaļajā dzedziedā; Astra stīgu spandu griezu, Vasku lēju lemesnicu. Zili zied sila ziedi Zili zied sila ziedi Zeltītāmi lapiņāmi; Bitīt skrēja ziediņosi Zeltītiem spārniņiemi. Es redzēju div’ bitītes Es redzēju div' bitītes Silāi alu brūvējam: Pie celmiņa seiju lika, Caur saknīti tecināja. Piecas mucas salda alus, Seija krāca lasīt tālāk Skrien, bitite, kur skriedama Skrien, bitite, kur skriedama, Skrien manā sētiņā, Mana sēta dzelžu kalta, Tur ragana neieskrēja. ← Skudra man iekoda Ķis, kaziņa, kārklu grauzt →