Meži rūca, meži šņāca
Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā.
Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā.
Visu mežu izstaigāju, Tāda koka nedabūju: Dzelža saknes, vara zari, Zelta riesti pumpurīši
Krūmi, krūmi, meži, meži, Ganāt manas avitiņas! Kad es iešu tautiņās, Ikkatram ziedu došu:
Es uzkāpu kalniņā Meža balsis klausīties: Oši, kļavi gavilēja, Vītoliņš čivināja.
Meži dūc, meži skan, Kas tos mežus ducināja? Tur bitītes cauri skrēja Vakarēju nesumiņu.
Kam gribēja šo naksniņu Bites gulēt siliņā? Silā bija pulka ziedu, Smagas medus nešļaviņas.
Citi vīri man vaicāja, Ko es ēdu, meža vīrs? Šaunu caunes, kāpju bites, To es ēdu, meža vīrs.
Kas kait man nedzīvot Diža meža maliņā: Pieci brieži man arami, Sešas stirnas ecējamas;
Kas kait man nedzīvot Diža meža maliņā: Visapkārt oši, kļavi, Vidū saule ritināja.
Pulkiem dzied āru meitas, Neskan āru ozoliņi; Gav’lē viena meža meita, Visi meži noskanēja.
Klau, kur dzied lauku meitas,- Ne lapiņa nečabēja; Klau, kur dzied meža meitas,- Meža gali līgojās.
Iedēstiju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piedereja, Man pieder ozoliņš.
Meža, meža es, meitiņa, Es pēc meža taujājos; Es nebiju ieradusi Klajumā gavilēt.
Dod, māmiņa, mežā mani, Mežā man laba dzīve: Pūš vējiņš – aizvējiņš, Spīd saulīte – pakrēslīts.
Aiz upītes melli meži Zeltītām lapīnām; Brien, brālīti, pār upīti, Nolauz vienu pazarīti!
Silā eimu, silā teku, Silā man lieli prieki: Silā man zelta nasta, Silā vasku ritenīts.
Citi ļaudis man vaicāja, Ko es ēdu, meža vīrs? – Ķeru caunes, kāpju bite To es ēdu, meža vīrs.
Es mežiņa vīriņš biju, Man pumpuru cepurīte, Pie pumpuru cepurītes Vajag skuju mētelīša,
