Bij man laba sila zeme Rudzus sēt, dores dēt, Rudzus sēt maizītei, Medu, vasku naudiņai.
Jūriņ, mana māmuliņa, Daudz tu man labu dari; Tu man maizes devējiņa, Tu man' mīļi
Ai, rudzīti, rogainīti, Sen bij tev noziedēt: Jau dažam saimniekam Sen bij tukša maizes abra.
Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? - Man apsedza mīļa Māra, Vasariņu gaidīdama.
Kādēļ auga vītolņš Glumajām lapiņām Mīļa Māra sviestu taisa. Rokas slauka vītolā.