Paēduši, padzēruši,
Pateicat Dieviņam!
Dieva galds, Māras maize,
Mūsu pašu sūra vara.
Bij man laba sila zeme Rudzus sēt, dores dēt, Rudzus sēt maizītei, Medu, vasku naudiņai.
Ai, rudzīti, rogainīti, Sen bij tev noziedēt: Jau dažam saimniekam Sen bij tukša maizes abra.
Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? - Man apsedza mīļa Māra, Vasariņu gaidīdama.
Kādēļ auga vītolņš Glumajām lapiņām Mīļa Māra sviestu taisa. Rokas slauka vītolā.