Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? - Man apsedza mīļa Māra, Vasariņu gaidīdama.
Kādēļ auga vītolņš Glumajām lapiņām Mīļa Māra sviestu taisa. Rokas slauka vītolā.
Bij man laba sila zeme Rudzus sēt, dores dēt, Rudzus sēt maizītei, Medu, vasku naudiņai.
Jūriņ, mana māmuliņa, Daudz tu man labu dari; Tu man maizes devējiņa, Tu man' mīļi
Ai, rudzīti, rogainīti, Sen bij tev noziedēt: Jau dažam saimniekam Sen bij tukša maizes abra.