Palīdziet man, māsiņas
Palīdziet man, māsiņas, Tiklu mest Daugavā: Vizēt viz Daugaviņa Sīkajām raudiņām.
Palīdziet man, māsiņas, Tiklu mest Daugavā: Vizēt viz Daugaviņa Sīkajām raudiņām.
Gara diena bāliņam, Gar’ eglīti dzenījot: Tautu meita, ne māsiņa Vēli nesa launadziņu.
Anniņai, māsiņai, Šķībi stāv vainadziņš, Ne vakara negaidīs, Pagalam nokritīs.
Muļķu, muļķu, tu, māsiņa, Atdevusi vainadziņu; Atdevusi vainadziņu Pret vecām lupatām.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Puķu pinu vainadziņu, Sudrabiņu taupīdama; Sudrabiņu sataupīju Mazajai māsiņai.
Dzied, māsiņa, neziņģē, Lai ziņģē bāleliņš; Tec, Ventiņa, nevindo, Lai vindo Daugaviņa.
– Kad, māsiņa, rozes sēsim, Kad magones ravēsim? – Rītā agri rozes sēsim, Vakarā ravēsim.
Jūs, māsiņas nezinat, Kāda bēda rudzīšam; Rudzīšam tāda bēda, Pilni puišu pielīduši.
Kas spīdēja, kas vizēja Rudzu lauka maliņā? Tur māsiņa rudzus sēja, Spīd vizuļu vainadziņš.
Upe tek skanēdama Sīkajām podziņām; Eit’, brālīši, atnesat, Mazajai māsiņai.
Man māsiņas tā nav žēl Kā māsiņas vainadziņa; Māsiņai staigajot, Spīdēj` visas sētmalītes.
Palīdziet man, māsiņas, Tīklu mest Daugavā. Virēt vira Daugaviņa Sīkajām raudiņām.
Ai, māsiņ, burzgalīt, Tavu skaistu vaiņadziņu, Labāk vīru piecietusi. Ne tik skaistu vaņdziņu.
Es, māsiņ, tev piesaku, Nevij apšu vainadziņa; Trīsēs tava valodiņa, Ar tautām runājot.
Jūra kauca, jūra krāca, Kādu velnu ierijusi? Ierijusi zelta laivu, Div, bāliņus irējiņus.
Sēd`, māsiņa, rindiņā, Pašā rindas galiņā! Nāks Laimiņa, ņems no gala, Ne no vidus lasīdama.
