Palīdziet man, māsiņas
Palīdziet man, māsiņas, Tiklu mest Daugavā: Vizēt viz Daugaviņa Sīkajām raudiņām.
Palīdziet man, māsiņas, Tiklu mest Daugavā: Vizēt viz Daugaviņa Sīkajām raudiņām.
Šam bij grūt, tam bij grūt, Grūt laiviņas stūrmaņam. Tam bij grābt zelta naudu Ar abām rociņām.
Tec, laiviņ, dej, laiviņ, Ne jūrā celmi aug; Līdumā celmi aug, Tur arāji arklus lauž.
Jūrmalā skaista liepa Deviņiem žuburiem; Kam pietrūka zveju virves, Tas tur kailes darināja.
Dziediet, meitas, ko gaidāt, Prieki nāca šai zemē: Divi laivas zelta nāca, Trešā sīka sudrabiņa.
Laba dzīve, laba dzīve Ezeriņa maliņā: Bites līda ozolā, Līdaciņas murdiņā.
Guli, guli, līdaciņa, Ezeriņa maliņā, Kamēr mani bāleliņi Žebērkliņus kaldināja,
Palīdziet man, māsiņas, Tīklu mest Daugavā. Virēt vira Daugaviņa Sīkajām raudiņām.
Es zvejnieka meita biju, Dravenieka līgaviņa: Es neēdu nemedotu, Nevalkāju nezeltītu.
Es uzvilku ūdens kreklu, Smalku zvirgzdu kažociņu, Lai varētu jūriņā Ar ziemeli rotāties.
Ezeriņš vizināja Sīkajām raudinām. Vai vizini, nevizini Man bāliņi zvejnieciņi.
Labāk braucu zēģelīti, Nekā aru slapju zemi: Zēģelīte zeltu nesa, Smilšu auzas slapja zeme.
Labāk pirku oša laivu Nekā bēru kumeliņu: Kamēr bēris auzas ēda, Tikmēr laiva simtu jūdzu.
Kas kait, kas kait Zvejnieka sievai? Viens ķīsis, div’ ķīši, Zupiņa rokā.
Kur, vilciņi, čunčināji, Kaulu pieši kājiņā? – Uz rumbiņu, uz rumbiņu, Pie tiem rumbas zvejniekiem.
Laiva, laiva, airi, airi, Tie bij mani bāleliņi: Laiviņ’ lēca augstus viļņus, Airi vilka maliņā.
Vīri, vīri, kam kumeļi, Brauksim visi jūriņā, Brauksim visi jūriņā, Krausim raudu vezumiņu.
Vakarā iesēdos Ozoliņa laiviņā; Rīgā man gaisma ausa, Vāczemē saule lēca.
