Ozols nāca par Daugavu Ozols nāca par Daugavu Ar visām bitītēm; Divi jauni dravenieki Pakaļ nāca raudādami. Bitītes, Daugava, Dravnieki, Ozols Dziedāj’ visas laucinieces Dziedāj' visas laucinieces - Ne lapiņa nečabēja; Dziedāj' viena mežiniece - Ozolam zīles bira. Ozols auga Daugavā Ozols auga Daugavā Ledainām lapiņām; Tur Saulīte miglu meta, Vai bij ziema, vai vasara. Lai bij gudras, kas bij gudras Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā. Es uzliku Jānīšami Es uzliku Jānīšami Zaļozola vainadziņu, Lai tas auga, lai zaļoja Kā zaļais ozoliņš. ← Jauni puiši, jaunas meitas No druviņas pāriedama →