Jautra mūsu māmuliņa
Jautra mūsu māmuliņa, Dziedādama vien staigāja. Ko tev bija nedziedāt, Divi prieki atraduse:
Jautra mūsu māmuliņa, Dziedādama vien staigāja. Ko tev bija nedziedāt, Divi prieki atraduse:
No debesu nolaidos Ar sudraba virvītēm Mīļās Māras šūpulī, Māmuliņas klēpītī.
Tautiņās iziedama, Ņēmu līdzi māmuliņu: Kad tautās grūti gāja, Pie māmiņas pieglaužos.
Teicās mani māmuliņa Tāli dot, neraudāt; Ne kājiņu neapāvu, Jau māmiņa gauži raud.
Ai, Saulīte, māmuliņa, Ko tie tavi kalpi dara? Zīda pļavas nenopļautas, Zelta kalni neecēti.
Atsēdies, atpūties, Mana veca māmulīte: Diezgan biji strādājusi, Mani mazu auklējot.
Ai, bērniņi, ai, bērniņi, Klausat tēvu, māmuliņu, Mūžam saule debesīs, Ne mūžam tēvs, māmiņa.
Pūce brauca Liepājā Ar baložu māmuliņu. Kur būs mums cita pūce, Kur baložu māmuliņa?
Jūriņ, mana māmuliņa, Daudz tu man labu dari; Tu man maizes devējiņa, Tu man’ mīļi vizināji.
Nedod mani, māmuliņa, Skujienā, virsienā: Virsis manas kājas grauza, Skujas bira vainagā.
Laba mana māmuliņa, Labi mani mācijusi: Ne sunīša kājām spert, Ne guntiņas pagalītes.
Pusrītā saule lēca, Pusvakarā norietēja; Mazu bērnu māmuliņa Pusmiedziņa vien gulēja.
Piekūst irbe tecēdama, Rauduvīte peldēdama; Piekūst mana māmuliņa, Dēlus, meitas lolodama.
Mana mīļa māmuliņa Mani mīļi audzināja: Pati māte dubļus brida, Mani nesa rociņā.
Gani dzina sētiņā, Kupla liepa vārtus vēra; Tā nebija kupla liepa, Tā bij Jāņu māmuliņa.
Sieru, sieru, māmulīte, Es telīšu ganītāja; Es telītes pieganīju Pa zaļo dāboliņu.
Nedod mani, māmulīte, Vītoliņa sētiņā: Vītolam biezas lapas, Neredz dienu izaustam,
Jūriņ, mana māmuliņa, Daudz tu man labu dari: Tu man maizes devējiņa, Tu man’ mīļi vizināji.
