Mana mīļa māmuliņa Mana mīļa māmuliņa Mani mīļi audzināja: Pati māte dubļus brida, Mani nesa rociņā. Māmuliņa, Mīļi, Rokas Lec, saulīte, rītā agri Lec, saulīte, rītā agri, Sildi meža galotnītes: Bāliņam rokas sala, Meža galus līdzinot. Neturēju melna galda Neturēju melna galda, Ne gružainas istabiņas; Tēvam biju labā roka, Māmiņai - audējiņa. Es, pādīti dīdīdama Es, pādīti dīdīdama, Augsti rokas cilināju, Lai cilina Dēkla, Laima Bagātos ļautiņos. Ai, Saulīte, māmuliņa Ai, Saulīte, māmuliņa, Ko tie tavi kalpi dara? Zīda pļavas nenopļautas, Zelta kalni neecēti. ← Bitīt’ savu meitu deva Vāverīte gudra sieva →