Kas to teica, kas redzēja,
Kad Saulīte meita bija?
Mēnestīņš, tas redzēja,
Tas nojēma vainadziņu.
Iebrauca Saulīte
Iebrauca Saulīte
Ābeļu dārzā,
Deviņi riteņi,
Simts kumeliņu.
Dod, māmiņa, mežā mani
Dod, māmiņa, mežā mani,
Mežā man laba dzīve:
Pūš vējiņš – aizvējiņš,
Spīd saulīte – pakrēslīts.
Dziedi, dziedi, meža māte
Dziedi, dziedi, meža māte,
Tu zināji skaistas dziesmas!
Tev pateica sīki putni,
Pa zariem lēkādami.
Tur atradu, tur atstāju
Tur atradu, tur atstāju
Bitīt’ ceļa maliņā:
Vaska ratus darināja,
Ziedus krāva vezumā.
Bitīt, tavu daiļu meitu
Bitīt, tavu daiļu meitu
Rudajām actiņām;
Spīd actiņas tīra zelta
Caur ozola lapiņām.