Dravnieki

Dravenieka meita biju

Dravenieka meita biju,
Vaska kurpes šūdinaju;
Kripu krapu man kājiņas
Ar tām vaska kurpitēm.

Kadēļ man līkas kājas

Kadēļ man līkas kājas,
Kadēļ kupris mugurā?
Līkas kājas, kokā kāpu,
Kupris, dzeini ritinaju.

Dravenieka dēliņami

Dravenieka dēliņami
Bite veda līgaviņ:
Vaska cimdi, vara groži,
Sudrabiņa pātadziņa.

Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites
Es uzliku Jānīšami Zaļozola vainadziņu, Lai tas auga, lai zaļoja Kā zaļais ozoliņš.
Kur, bitīte, tu dzirdēji, Dravinieku gav'ļojam? -Es dzirdēju vecumā, Smuidrajā ozolā.
Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!
Appušķoju Jāņa tēvu Ar ozola vainadziņu, Lai tam auga kumeliņi Zemi, resni kā ozoli.