Kumeliņš

Jāņam zirgus nojūdzam

Jāņam zirgus nojūdzam,
Pēteram aizjūdzam;
Jāņam zirgi piekusuši,
Garu ceļu tecēdami.

Saimenieki, saimenieki

Saimenieki, saimenieki,
Jājat zirgus pieguļā:
Jānīts savus kumeliņus
Rasiņā nomazgāja.

Jānītim, brālītim

Jānītim, brālītim,
Deviņ`s kaudzes tīrumā,
Deviņ`s kaudzes tīrumā,
Deviņ` bēri kumeliņi.

Kas tik diži rībināja

Kas tik diži rībināja
Aiz tā mana zirgu staļļa?
Mārtiņš dīda kumeliņu,
Vara važu turēdams.

Es tev lūdzu, bāleliņ

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Piepļauj zaļa āboliņa:
To ēdīs Jāņu zirgi,
Garu ceļu tecēdami.

Ja grib spožus kumeliņus

Ja grib spožus kumeliņus,
Lai gan` agri Jāņu rīt`:
Jāņa rasa balināja,
Jāņa saule spodrināja.

Lieldienas rītā Sarkana saule; Māršiņas villainei Sarkanas bārkstis.
Saulīt` silta, māmiņ jauka - Abas vienu labumiņu: No saulītes silti rīti, No māmiņas mīļi
Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu
Saule brauca pār ezeru Spīdēdama, vizēdama; Dieva dēli pakaļ nāca Pušķotām cepurēm.
Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!