Gara diena bāliņami,
Gar egliti dzenejot,
Tautu meita, ne māsiņa,
Vēli nesa launadziņu.
Nevienam es neteikšu
Nevienam es neteikšu,
Ko atradu eglienā;
Brālītim, tam pateikšu
Bišu spietu eglienā.
Vai, Dieviņi, nevar vairi
Vai, Dieviņi, nevar vairi
Ni rociņu pacilāt:
Div’ eglites nodzeniju,
Trešu āra ozoliņu.
Dēju priedi, dēju egli
Dēju priedi, dēju egli,
Vēl izdēju ozolīnu;
Skudrai priede, dzenim egle,
Bitei vēra ozolīnis.
Vai priedīte, vai eglīte
Vai priedīte, vai eglīte,
Ko es tev ļauna riebu?
Vienu mizu vien norāvu,
Drava koku dāvādams.
Kam tie kalni, kam tās lejas
Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie zaļie ozoliņi?
Priedēm kalni, eglēm lejas,
Bitēm zaļi ozoliņi.