Egle

Gara diena bāliņami

Gara diena bāliņami,
Gar egliti dzenejot,
Tautu meita, ne māsiņa,
Vēli nesa launadziņu.

Nevienam es neteikšu

Nevienam es neteikšu,
Ko atradu eglienā;
Brālītim, tam pateikšu
Bišu spietu eglienā.

Dēju priedi, dēju egli

Dēju priedi, dēju egli,
Vēl izdēju ozolīnu;
Skudrai priede, dzenim egle,
Bitei vēra ozolīnis.

Klausījosi, brīnījosi, Kas aiz kalna gavilēja: Lieldieniņa braukšus brauca, Asnus veda vezumāi.
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.
Kas mirdzēja, kas spīdēja Augsta kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem.
Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa.
Aiz kalniņa miežus sēju, Lai vārniņas nenoēd; Es Jāņiem alu daru Kumeliņa pēdiņā.