Div’ brālīši dravinieki
Tek gar jūru raudādami:
Jūra nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm.
Jūra krāca, jūra brēca
Jūra krāca, jūra brēca,
Ko tā bija ierijusi?
lerijusi zelta laivu,
Div’ sudraba irējiņus.
Jūra, jūra, ko tu krāci
Jūra, jūra, ko tu krāci,
Māte, māte, ko tu raudi?
Jūra krāca smalka tīkla,
Māte raud auklējuma.
Bite kliedza, bite sauca
Bite kliedza, bite sauca:
Jūras mala aizdegusi;
Bitīt, melu nemelo,
Jūrmalā gruži gruzd.
Ai, zaļā līdaciņa
Ai, zaļā līdaciņa,
Nāc ar mani spēlēties:
Tu dziļā jūriņā,
Es – ozola laiviņā.
Jūriņ’ nesa ozoliņu
Jūriņ’ nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm;
Dravenieka meitenīte
Tek gar malu raudādama. Lasīt tālāk
Vidū jūras uz akmeņa
Vidū jūras uz akmeņa –
Tur sarkanas ogas aug;
Tur Saulīte raudājusi,
Tur birušas asariņas.