Kaziņa

Vilks ar kazu saderēja

Vilks ar kazu saderēja
Mūžam naida neturēti.
Nav saulīte uzlēkusi,
Vilks kazai mugurā.

Ai, vilciņ, nenes kazu

Ai, vilciņ, nenes kazu,
Man ir bārga sveša mātie.
Tu, aiznesis, apēdīsi,
Man pietrūka gada algas.

Kas manai kaziņai?

Kas manai kaziņai?
Nāk, galviņu grozīdama.
Vai naktī bārusies
Ar to vilka māmuliņu?

Ej, kaziņa, mežiņā

Ej, kaziņa, mežiņā
Liepu lapu lupināt!
Tik tu pati piesargies
No tā meža junkuriņa!

Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites
Kas kaitēja man dzīvot Diža meža maliņā: Atnāks silta vasariņa, Būs man daudz darbinieku.
Aiz Daugavas lieli meži Dzeltenām galotnēm. Es, pa vidu staigādama, Viju zelta vainadziņu.
Lec, saulīte, rītā agri, Sildi meža virsotnītes: Bāliņam rokas sala, Ozoliņu stādinot.
Lapsiņai, māsiņai, Visi svārki noplīsuši, Visi svārki noplīsuši, Purvus, mežus bradājot.