Uguns

Kas tur kūra uguntiņu

Kas tur kūra uguntiņu
Viņā upes maliņā?
Jānīts kūra uguntiņu,
Pēterīti kaitināja.

Es iekūru jāņuguni

Es iekūru jāņuguni
Pašā kalna galiņā,
Lai redzēja Jāņa bērni,
Lai tie nāca sētiņā.

Meži deg, dūmi kūp

Meži deg, dūmi kūp,
Bite raud asarām;
Neraud’ gauži tu, bitīt,
Niedres deg jūrmalā.

Bišu tēvs priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka.
Kas miedziņu negulēja? Viena bija meitu māte, Otra bišu māmulīte: Meitu māte pūru loka, Bite
Bite lūdza pļāvējiņu, Lai pameta āboliņu, Lai pameta āboliņu, Salda medus devējiņu.
Manam tēvam tādas bites Kā pērnie telēniņi: Ar vindiņu medu vilka Resnajā ozolā.
Sarkanais āboliņ, Kādēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga galviņā.