Lec, Saulīte, rītā agri Pa lodziņu istabā, Lai sildās mani bērni Siltajā saulītē.
Jūra, jūra, Gauja, Gauja, Tu ar mani ienaidā: Jūrā slīka trīs bāliņi, Gaujā miežu arājiņš.
Ezeriņš vizināja Sīkajām raudinām. Vai vizini, nevizini Man bāliņi zvejnieciņi.
Es izgāju pa lejām, Pa ozolu ēniņām, Skrej, bitīte, sasit spārnus Pa ozolu zariņiem!
Appušķoju to gotiņu, Kas vairāk piena deva; Kura piena man nedeva, Lai pušķoja veļu māte.
Ļaudīm liels brīnumiņš, Bite iet ubagos: Zelta niedre rociņā, Vaska kurpes kājiņā.
Ravējiet, ravētājas, Nerauniet dāboliņa: Vakar bite piesacīja, Druvas malu staigājot.
Štuki, lieli brīnumiņi, Bite gāja ubagos: Ziedu cimdi rociņā, Vaska kurpes kājiņā.
Mīļa Māra govis skaita, Vītolāi sēdēdama. Dod, Māriņa, man gosniņu, Kas no simta atlikās!
Pūta mana līgaviņa, Pār pagalmu tecēdama: Vai būs dēls, vai būs meita Sprogainiem matiņiem
Dievam dieniņ`i aizgāja, Ar Laimiņu runājot, Kam būs mirt, kam dzīvot Šai baltā saulītē.
Ai bitīte, ķepainīte, Tavi spārni noguruš’, Tavi spārni noguruši, Saldus ziedus meklēdam’.
Ai, rudzīti, rogainīti, Tavu stiebru nebradāšu! Izravēju rudzu puķes, Lai aug tīra labībiņa.
Bērīts mans kumeliņš, Baltas maizes arājiņš; Es tam davu auzu sieku, Āboliņa nesumiņu.
Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm: Ne tur var laivu laist, Ne kumeļu dzirdināt.
Vilciņš gāja pār ežiņu, Āža ragu taurēdams; Āža raga nebij žēl, Paša āža gan bij žēl.
Ozolītis, zemzarītis, Kupls auga līdumā; Cik dravnieku garām gāja, Tik pacēla cepurīti.