Priede, egle lielījās,
Zaļa ziemu un vasaru;
Bērziņš gauži noraudāja,
Lapiņām nobirstot.
Dēju priedi, dēju egli
Dēju priedi, dēju egli,
Vēl izdēju ozolīnu;
Skudrai priede, dzenim egle,
Bitei vēra ozolīnis.
Vai priedīte, vai eglīte
Vai priedīte, vai eglīte,
Ko es tev ļauna riebu?
Vienu mizu vien norāvu,
Drava koku dāvādams.
Tievu, tievu, garu, garu
Tievu, tievu, garu, garu,
Es dzeiniti nosaviju,
Ka vareju svētu rītu
Priežu virzu lidināt.
Šī priedīte zemu dēta
Šī priedīte zemu dēta
Tur piesēdu raudādama:
Šās priedītes dējējiņš
Noņems manu vainadziņu.
Nenāk meitas pie manim
Nenāk meitas pie manim,
Teic manim daudz parādiņ’.
Viena priede siliņā,
To parādu maksašu.