Malēji

Malējiņa tā meitiņa

Malējiņa tā meitiņa,
Apputējis vainadziņš;
Dravenieka tas dēliņš,
Vaska cimdi rociņā.

Es to savu rīta māli

Es to savu rīta māli
Ar dziesmām sadziedāju,
Lai nesaka citi ļaudis,-
Darba dēļ noskumusi.

Man, bitīt, man, bitīt

Man, bitīt, man, bitīt,
Sav’ meitiņ, malējiņ’:
Man bij vaska dzirnaviņas,
Ābeļkoka maltuvīte.

Kuplis auga ozoliņš Muižas rijas pakaļā; Cūku gani rijinieki, Nav ozola dējējiņi.
Atsēdies, atpūties, Mana veca māmulīte: Diezgan biji strādājusi, Mani mazu auklējot.
Bite riju nomīdij' Dravenieka dēliņam; Bite dzied, traņi tek, Pati māte salmus nes.
Tais`, brālīti, dzelžu ratus, Ar ko mani vizināt, Ar ko mani vizināt, No tīruma rijiņā,
Kuliet rijas, kūlējiņi, Maliet māļa, malējiņi! Nokūluši, samaluši Pieceliet māmuliņu, Pieceliet māmuliņu, Brokastiņa devējiņu.