Malēji

Malējiņa tā meitiņa

Malējiņa tā meitiņa,
Apputējis vainadziņš;
Dravenieka tas dēliņš,
Vaska cimdi rociņā.

Es to savu rīta māli

Es to savu rīta māli
Ar dziesmām sadziedāju,
Lai nesaka citi ļaudis,-
Darba dēļ noskumusi.

Man, bitīt, man, bitīt

Man, bitīt, man, bitīt,
Sav’ meitiņ, malējiņ’:
Man bij vaska dzirnaviņas,
Ābeļkoka maltuvīte.

Kuplis auga ozoliņš Muižas rijas pakaļā; Cūku gani rijinieki, Nav ozola dējējiņi.
Bite riju nomīdij' Dravenieka dēliņam; Bite dzied, traņi tek, Pati māte salmus nes.
Tais`, brālīti, dzelžu ratus, Ar ko mani vizināt, Ar ko mani vizināt, No tīruma rijiņā,
Kuliet rijas, kūlējiņi, Maliet māļa, malējiņi! Nokūluši, samaluši Pieceliet māmuliņu, Pieceliet māmuliņu, Brokastiņa devējiņu.
Rudu, rudu, rudenīti, Tavi svārki noplukuši; Kā nebūtu noplukuši: Aru, pļāvu, riju kūlu.