Māra

Dieva dēls ganos gāja

Dieva dēls ganos gāja,
Zelta rīkste rociņā;
Svēta Māra pavadīja
Ar sudraba slauktuvīti.

Grib Dieviņš šo zemīti

Grib Dieviņš šo zemīti
Ar ūdeni slīcināt;
Mīļā Māra Dievu lūdza,
Ap galviņu glāstīdama.

Tu, Māriņa, viegla sieva

Tu, Māriņa, viegla sieva,
Dod man savu vieglumiņu;
Tu, Dieviņ, bagāts vīrs,
Dod man savu bagātību!

Pa kalniņu Ūsiņš jāj Ar akmeņa kumeliņu; Ei, Ūsiņ, labais vīrs, Jāj ar mani pieguļā!
Trīskārt bite riņķi grieza Apkārt manu augumiņu: Redzēj mani daiļu vīru, Daiļu doru dējējiņu.
Es nopinu Jāņu nakti Rudzu puķu vainadziņu, Gribēdama skaidru vīru, Tīru rudzu maizi ēst.
Kļava lapa lielījās Vīru nest pār Daugavu. Vai tu traka, kļava lapa, Kur tu vīru
Kara vīra līgaviņa Sēd aiz galda raudādama; Sēd aiz galda raudādama, Karodziņu rakstīdama. Vidū šuva